11.novembra krastmala

Daugavu latvieši dēvē par likteņupi, un tās krastos noritējis ne mazums spraigu un liktenīgu notikumu.

1991. gada 13. janvārī Daugavmalā Rīgā pulcējās pusmiljons cilvēku, lai izteiktu atbalstu brāļiem lietuviešiem, kuri naktī bija piedzīvojuši PSRS veiktu uzbrukumu, un paustu gatavību turpināt valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Šī nebija pirmā reize: jau 1988. gada 11. novembrī, atzīmējot Lāčplēša dienu, Daugavmalā notika tautas manifestācija un Rīgas pils tornī tika pacelts Latvijas valsts karogs. Mītiņus šeit organizēja arī nākamajos gados.

Mūsdienās krastmala ir lieliska vieta pastaigām vai nesteidzīgu brīvdabas pusdienu ieturēšanai. Te vēl joprojām norisinās liela mēroga pasākumi: bruņoto spēku parādes, valsts svētku svinības un uguņošanas. Tieši šeit svinējām arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā.

Vēl joprojām, kā kopš 1988. gada, iecienīta tradīcija ir 11. novembrī – Lāčplēša dienā, kad atminamies Latvijas brīvības cīņās kritušos varoņus, – aizdedzināt svecītes pie Rīgas pils mūra.

Interesanti

Var teikt, ka Daugavmalā sākās arī 1905. gada revolūcija Latvijas teritorijā, vērsta gan pret cara represijām un latviešu rusifikācijas politiku, gan vācbaltiešu muižniecības jūgu. 13. janvārī cara karaspēks tur ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus, nogalinot vairāk nekā 50, bet ievainojot ap 70 cilvēkus. Tieši šīs revolūcijas laikā plašu latviešu atbalstu guva ideja par pašu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām.