Benjamiņu nams

Lai gan Emīlija (1881–1941) un Antons Benjamiņi (1860–1939) jau sen kā zem zemes un mūsdienās tur ierīkota viesnīca Europa Royale Riga Hotel, reti kurš šo ēku sauc savādāk kā par Benjamiņu namu.

Savu turību un statusu Benjamiņi ieguva kā ikdienas laikraksta Jaunākās Ziņas (no 1911) un ģimenes žurnāla Atpūta izdevēji (no 1924). 1928. gadā viņi iegādājās paputējušo vācu lieltirgotāju Pfābu grezno dzimtas namu, un tas kļuva par visietekmīgāko salonu Rīgā, kura durvis vērās tikai izredzētajiem – augsta ranga amatpersonām, slavenībām, izcilniekiem. Ne velti Benjamiņus mēdz saukt par Latvijas neoficiālo karaļpāri, un, tā kā toreizējam valsts prezidentam Kārlim Ulmanim kundzes nebija, tad pirmās lēdijas lomu neoficiāli piedēvēja Emīlijai Benjamiņai.

1940. gadā Padomju vara Benjamiņu namu nacionalizēja. Antons Benjamiņš tad jau bija miris. Emīlija Benjamiņa 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā tika izvesta uz Krieviju un ieslodzīta Usoļlaga soda nometnē, kur tā paša gada septembrī mira.

No 1945. gada Benjamiņu namā darbojās Latvijas Rakstnieku, komponistu un mākslinieku savienība, un laika gaitā šeit stiprinājās pretestība okupācijas režīmam. Radošie ļaudis arvien mācēja atrast veidu, kā starp rindiņām paust savu neatkarīgu, individuālu pasaules redzējumu un alkas pēc radošas brīvības.

1988. gada 23. martā Latvijas Rakstnieku savienība izveidoja Staļinisma ļaundarību apzināšanas komisiju, un jūnija plēnumā atskanēja priekšlikums par Tautas frontes izveidi. Ceļš uz Latvijas neatkarību bija sācies.