Fabrika VEF un VEF kultūras pils

Fabrika VEF un VEF kultūras pils

Vai esat kādreiz dzirdējuši par slaveno spiegu fotokameru Minox? Jā, tas bija viens no pirmās Latvijas Republikas rūpniecības milža – Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) – paspārnē izgudrotajiem dižpārdokļiem.

Par uzņēmuma pirmsākumu tiek uzskatīts 1919. gada aprīlis, bet VEF nosaukumu tas ieguva 1932. gadā. Konkursā par logotipu uzvarēja jaunais latviešu dizainers Kārlis Irbītis (1904–1997). Par rūpnīcas direktoru kļuva elektroinženieris Teodors Vītols (1888–1948), par projektēšanas biroja vadītāju – Alberts Jekste (1908–1987). Viņš piedalījās daudzu VEF radioaparātu, kuģu radiostaciju, kinoprojektoru izstrādē, vēlāk nodibināja VEF optikas nodaļu. Viņam tika uzticēts radīt arī pirmo profesionālo skaņu studiju mākslas un dokumentālo filmu ieskaņošanai, tāpat filmu laboratoriju. 1934. gadā VEF atvēra savu amatniecības un arodu skolu, kas sagatavoja fabrikai nepieciešamos speciālistus.

Par vienu no galvenajiem VEF produkcijas veidiem 30. gados kļuva radiouztvērēji. Starptautiskajās izstādēs Briselē 1935. gadā un Parīzē 1937. gadā VEF radio ieguva Grand Prix. 30. gadu beigās VEF bija kļuvis par lielāko elektrotehnisko uzņēmumu ne vien Latvijā, bet visā Baltijā. Līdztekus radioaparātiem izgatavoja kinoprojektorus, elektrības skaitītājus, vēja ģeneratorus, kuģu un lidmašīnu radiostacijas, baterijas un akumulatorus, kabatas lukturīšus, elektrospuldzes, putekļusūcējus, gludekļus, elektriskos sildītājus, ūdens sūkņus, laivu un mašīnu dzinējus, svarus, fotopapīru, telefona centrāles un aparātus, fotoaparātus, pat sporta lidmašīnas. Un, protams, mini fotoaparātu Minox, ko fabrika ražoja no 1938. līdz 1942. gadam. Tolaik tas bija īsts apvērsums pasaules fotorūpniecībā – pats mazākais fotoaparāts pasaulē. Šīs īpašības dēļ kamera ātri vien kļuva populāra slepeno dienestu darbinieku vidū.

Otrā pasaules kara laikā rūpnīcu izlaupīja un izpostīja, daļēji uzspridzināja. Pēc kara tā tika atjaunota un strauji attīstījās, kļūstot par vadošo komutācijas tehnikas ražotāju Padomju Savienībā. 1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca tika reorganizēta, un mūsdienās tās restaurētajos korpusos darbojas neskaitāmu uzņēmumu biroji.

Avots: laikmetazimes.lv

Uzziņai

VEF kultūras pils

Ropažu iela 2

1960. gadā kā kultūras centrs, sākotnēji nododot to VEF pārziņā, pēc arhitekta Nikolaja Semencova (1915–1988) projekta tika uzbūvēta VEF kultūras pils. Tās uzdevums līdz šai baltai dienai ir būt par mājvietu dažādu koru, ansambļu, orķestru, deju grupu, teātru, māksliniecisko studiju utml. radošajām izpausmēm – vairāk nekā 40 amatierkolektīviem. 2017. gadā pabeigta ēkas rekonstrukcija, kuras laikā ir piedomāts par tās autentiskuma – padomju gadiem raksturīgo detaļu – saglabāšanu.