Latviešu biedrības nams

Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir vecākā latviešu organizācija pasaulē un tajā meklējamas gan vairāku ievērojamu mūsdienu Latvijas izglītības, kultūras un zinātnes iestāžu, gan Latvijas valstiskās neatkarības saknes.

Biedrība dibināta 1868. gadā, bet tās aizmetņi radušies jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kad toreiz izteikti vāciskajā Rīgā notika pirmie latviešu biedrošanās mēģinājumi. Līdz 1914. gadam RLB bijusi gandrīz visu latvisko centienu aizsācēja, organizētāja un atbalstītāja. 1873. gadā RLB sarīkoja pirmos Vispārējos Dziesmu svētkus, veicinot tautas pašapziņu un muzikālās kultūras izaugsmi. Tieši šeit pirmo reizi tika atskaņota Kārļa Baumaņa (1835–1905) dziesma Dievs, svētī Latviju, kas vēlāk kļuva par brīvās Latvijas himnu. Jau 1868. gadā biedrībā sāka darboties pirmais latviešu teātris, uz kura bāzes 1919. gadā izveidojās Nacionālais teātris. Pie RLB Zinību komisijas darbojās Derīgo grāmatu nodaļa, kura izdeva nozīmīgus izdevumus, piemēram, pirmo Latviešu Konversācijas vārdnīcu četros sējumos. Tāpat RLB likti pamati Latvijas Universitātei, Mūzikas Akadēmijai, te savāktās kolekcijas ieplūda vēlāk dibinātajos Rīgas Vēstures un Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejos, Zinību komisijas paspārnē darbu aizsāka Zinātņu akadēmija. Neatkarīgās Latvijas gados RLB pulcējās Rīgas augstākā sabiedrība, notika greznas balles un pieņemšanas.

1940. gadā, sākoties padomju okupācijai, RLB darbība tika pārtraukta, atjaunojoties vien 1989. gadā. Savas nozīmīgās lomas dēļ nams vēl aizvien tiek dēvēts par «Māmuļu».

Uzziņai

Šis nams ir pirmā ēka Rīgā, kas celta neoklasicisma garā pēc latviešu arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834–1891) projekta 1869. gadā. 1897. gadā to nedaudz paplašināja un pārveidoja pēc Konstantīna Pēkšēna (1859–1928) projekta. Kad 1908. gadā ēka pilnīgi nodega, tās atjaunošanu uzticēja arhitektiem Eiženam Laubem (1880–1967) un Ernestam Polem (1872–1914), kas bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu arhitektiem.

Avots: rlb.lv