Latvijas Nacionālā bibliotēka

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Jau 1928. gadā pirmo reizi aktualizēta nepieciešamība būvēt speciālu ēku Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) vajadzībām. Taču tikai 1988. gadā pieņemts lēmums par tās būvniecību un noteikta tās domājamā atrašanās vieta – Daugavas kreisajā krastā, starp Akmens un Dzelzceļa tiltiem.

Projekta izstrāde pasūtīta institūta Pilsētprojekts arhitektu grupai arhitekta Modra Ģelža (1929–2009) vadībā un pasaulslavenajam latviešu/amerikāņu arhitektam Gunāram Birkertam (1925–2017). Pārvarot visdažādākos šķēršļus, lielo 2008.–2010. gada ekonomisko krīzi ieskaitot, LNB ēka oficiāli tika atklāta vien 2014. gadā.

Šobrīd tā izveidojusies par īstenu kultūras centru. LNB vairāk nekā četrus miljonus vienību lielais krājums aptver visas zinātņu nozares ar pamatprofilu humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Bibliotēkas lasītājiem pieejami arī speciālie krājumi ― retās grāmatas, rokraksti, Letonikas un Baltijas centra kolekcijas, māksla un mūzika, skaņu ieraksti, attēlizdevumi, sīkiespieddarbi, kartes. LNB ir arī Latvijas bibliotēku darba teorētiskās izpētes un prakses analīzes centrs.

2015. gada pirmajā pusē šajā ēkā notika Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē oficiālie pasākumi. LNB telpās regulāri tiek rīkotas izstādes, semināri, konferences un citi kultūras pasākumi. Jaunā paaudze – skeiteri – ļoti iecienījuši pie LNB ēkas īpaši izveidotās šim sporta veidam piemērotās apmales.

Interesanti

LNB ēka ātri vien tautā ieguvusi nosaukumu Gaismas pils – frāze no pirmā latviešu tautiskās atmodas paudēja, literāta Ausekļa (1850–1879) dzejoļa, kas apzīmē viedu zināšanu krātuvi. Ēkas ārējā veidola pamatā ir Raiņa (1865–1929) lugā Zelta zirgs attēlotais stikla kalns ar dusošo princesi, kurā uzjāt un princesi uzmodināt spēj tikai sirdsšķīstais Antiņš.

Avots: lnb.lv