Latvijas nacionālā opera un balets

Rīgas «Baltais nams» – Latvijas Nacionālā opera un balets – vienmēr ir bijis tautas lepnums un gadu gaitā kopā ar Latvijas Mūzikas akadēmiju izlolojis izcilus diriģentus un operas zvaigznes, kuru vārdi komentārus neprasa arī uz pasaules prestižākajām skatuvēm (piem., Elīna Garanča, Andris Nelsons, Kristīne Opolais, Aleksandrs Antoņenko).

Lai gan latviešu operas pirmsākumi meklējami jau agrāk, savu pirmo izrādi Baltajā namā – Riharda Vāgnera operu Klīstošais holandietis – Latvijas Nacionālā opera noturēja 1919. gada 23. janvārī.

Opernama esamība arī mudināja latviešu komponistus pievērsties operas žanram. 1920. gadā pirmizrādi piedzīvoja pirmā latviešu opera – Alfrēda Kalniņa (1879–1951) Baņuta. Nākamajā desmitgadē tika sarakstītas 12, bet iestudētas 11 latviešu autoru operas. Var teikt, ka no 1920. līdz 1940. gadam Latvijas Nacionālā opera bija Rīgas muzikālās dzīves centrs. Ik gadu tā jauniestudēja apmēram astoņas operas, no 1923. gada sākās arī baleta izrādes.

Opera un balets turpināja darboties arī Padomju laikā, taču neatkarīgajai Latvijai vēl līdz tās baudīšanai pilnā krāšņumā bija jāpaciešas – 1990. gadā ēka tika nodota rekonstrukcijā. Operas kolektīvs uz savas skatuves atgriezās 1995. gadā ar izcilu simfoniskās mūzikas koncertu sēriju un latviešu komponista Jāņa Mediņa (1890–1966) operas Uguns un nakts iestudējumu.