Latvijas Nacionālais teātris

Avoti vēsta, ka 1918. gada 18. novembris bijusi vēsa un apmākusies diena. Rīgas pilsētas Otrā teātra (tagadējā Latvijas Nacionālā teātra) ēkā uz ļoti īpašu pirmizrādi bija pulcējušies vairāk nekā 1200 cilvēki.

Šai vakarā skatuves gaismas bija pievērstas 37 vīriem un vienai dāmai – 38 latviešiem, kuri uz tās bija kāpuši ar ļoti skaidru mērķi: pasludināt, ka «Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās [..], ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts».

Tieši tāpat kā Latvija, arī šī eklektisma stilā celtā ēka izbaudījusi visādas varas, aktieru trupām un nosaukumiem mainoties gan brīvvalsts, gan vācu un padomju okupācijas laikā. Par Latvijas Nacionālā teātra dzimšanas dienu var uzskatīt 1919. gada 30. novembri, to atklājot ar latviešu klasiķa Rūdolfa Blaumaņa (1863–1908) lugu Ugunī. Šai teātrī vēlākos posmos kā direktors darbojies latvju dižgars Rainis (1865–1929), strādājis pasaulslavenais krievu aktieris un režisors Mihails Čehovs (1891–1955). Arī šodien par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem teātris uzskata latviešu dramaturģijas popularizēšanu, tādēļ katru sezonu uzsāk ar kāda latviešu autora darba jauniestudējumu.

Šis teātris ir viens no nedaudzajiem, kura atsevišķās izrādēs tiek nodrošināti subtitri angļu valodā. Teātra foajē varat apskatīt ne tikai 2004. gadā krāšņi atjaunotos griestus un apzeltītos dekorus, bet arī ekstravagantus tā aktieru fotoattēlus.

Uzziņai

Ēkas celtniecības darbi tika sākti 1899. gada jūnijā. Rīgas pilsētas valdes izsludinātajā projektu konkursā, pārspējot Krievijas impērijas arhitektus, bija uzvarējis Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājs un priekšsēdētājs Augusts Reinbergs (1860–1908). Arī būvdarbu konkursā uzvarēja latvietis, viens no lielākajiem Rīgas būvuzņēmējiem un rūpniekiem Krišjānis Ķergalvis (1856–1936), kura tiešā vadībā uzcelts vairāk nekā 60 būvju. Ēka iesvētīta 1902. gadā.