Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte

Ideja par nacionālas augstskolas veidošanu bija izskanējusi jau 19. gadsimta otrajā pusē, latviešiem tiecoties pēc kvalitatīvas izglītības. Latvijai kļūstot par neatkarīgu valsti, likumsakarīgi, ka pēc nepilna gada svinīgi tika atklāta arī Latvijas Augstskola (vēlāk Latvijas Universitāte (LU)).

No 1919. līdz 1940. gadam šis bija Latvijā lielākais augstākās izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā veidojās un attīstījās inteliģence. Tā 12 fakultātēs varēja studēt humanitārās (ieskaitot teoloģiju), tehniskās, eksaktās un dabas zinātnes. Latvijas valsts augstu vērtēja izglītību, atbalstot to gan morāli, gan finansiāli. Piemēram, no kopējā valsts budžeta izdevumiem 1937./1938. mācību gadā izglītībai bija paredzēti 14,7% (pārējā Eiropā – 12,1%). Izglītība ieņēma 3. vietu aiz saimnieciskās dzīves veicināšanas un aizsardzības valsts izdevumiem. 1939. gadā Latvijā bija 13 900 iedzīvotāji ar pabeigtu augstāko izglītību, 59% no tiem bija LU absolventi. Studējošo skaits no 10 000 iedzīvotājiem bija 30,1 (Zviedrijā 14,2).

Sniegusi neizbēgamu nodevu Padomju okupācijas režīmam, kas to pārveidoja pēc PSRS augstskolu modeļa, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu jaunu elpu ieguva arī LU. Šobrīd te studē aptuveni 22 tūkstoši studentu un akadēmisko personālu veido vairāk nekā 1400 pasniedzēju.

Interesanti

Uz neoromānikas, renesanses un bizantiešu arhitektūras stilā būvētās LU ēkas (1869) jumta atrodas gan saules pulkstenis, gan Astronomiskais tornis ar teleskopu, kas, ja ir skaidras debesis, noteiktos laikos pieejams arī apmeklētājiem.

Avots: lu.lv