Latvijas zinātņu akadēmija

Pat ja esat Rīgā pirmoreiz, iespējams, jums šķitīs, ka esat šo ēku jau kaut kur redzējuši. Un, iespējams, nebūsiet maldījušies – šīs aptuveni 1961. gadā pabeigtās ēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, mākslinieciskajam tēlam ir nepārprotama līdzība ar «septiņām māsām» Maskavā – septiņām augstceltnēm, ar kurām Staļins bija apņēmies pierādīt, ka PSRS galvaspilsēta ir tikpat attīstīta kā kapitālistisko Rietumu pilsētas, kur arvien biežāk sāka būvēt debesskrāpjus.

Līdzīga ir arī Kultūras un zinātnes pils Varšavā, Brīvās preses nams Bukarestē un Hotel International Prāgā.

Sākotnēji ēkas arhitekti Osvalds Tīlmanis (1900–1980), Vaidelotis Apsītis (1921–2007) un Kārlis Plūksne (1906–1973) to projektējuši kā Kolhoznieku namu, bet pēc celtniecības pabeigšanas tā tika nodota LPSR Zinātņu akadēmijas rīcībā. Interesanti, ka augstceltņu būvniecības praksē šajā 21 stāvu augstajā ēkā pirmo reizi PSRS tika lietotas saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. 17. stāvā interesentiem ir iespēja apmeklēt skatu platformu, no kuras paveras lielisks skats uz Rīgu.

Avots: lza.lv

Interesanti

Ēka savas stilistikas un ideoloģiskā vēstījuma dēļ izpelnījusies visdažādākos apzīmējumus. Latvijas Komunistiskās partijas vadītājs Jānis Kalnbērziņš (1893–1986) savā laikā to nodēvējis par «Padomju zvaigzni virs Baltijas». Latvijas sabiedrībā apzīmējumi gan bijuši nievājošāki: Staļina dzimšanas dienas torte, Staļina baroks, Staļina zobs, Kremlis un tamlīdzīgi.