Sudrabkalniņš - piemineklis cīņai pret Bermonta armiju

Sudrabkalniņš - piemineklis cīņai pret Bermonta armiju

No Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa granīta bluķiem mūrēts un no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta kalts, Sudrabkalniņš ir piemineklis Rīgas 6. kājnieku pulka kareivjiem, kuri 1919. gada novembrī šajā vietā stājās pretī komandiera Pāvela Bermonta-Avalova (1877–1974) armijas skaitliskajam pārspēkam un guva uzvaru.

1937. gadā atklātā pieminekļa autori ir tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942) un arhitekts Ernests Štālbergs (1883–1958).

Uzziņai

Lai gan Latvija tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī, par neatkarību vēl nācās pacīnīties: jau decembrī notika Sarkanās armijas iebrukums. Jaundibinātās valsts vadītājiem ar steigu vajadzēja organizēt rīcībspējīgu armiju. Līdz 1919. gada aprīlim situācija jau bija sarežģījusies tiktāl, ka Latvijā vienlaikus bija trīs valdības – padomju, provāciska un jaundibināto Latvijas valsti pārstāvošā. Oktobrī ienaidnieka spēki komandiera Pāvela Bermonta-Avalova vadībā sāka uzbrukumu Rīgai. Bermonta armijai bija 45 000 vīru, 100 lielgabalu, 600 ložmetēju un 100 lidmašīnu. Latviešiem – 32 000 vīru, 20 lielgabali, 173 ložmetēji un trīs lidmašīnas.

Taču, neraugoties uz to, 11. novembra rītā visu Rīgas baznīcu zvani vēstīja par Latvijas uzvaru.