Rātsnams

Arī nams, kurā šodien tiek lemti Rīgas pilsētai svarīgākie jautājumi, spēlējis lomu mūsu valsts izveidē.

1918. gada 19. novembrī, dienu pēc Latvijas proklamēšanas, šajā ēkā uz sēdi sanāca Tautas padome, lai nosauktu pagaidu valdības sastāvu. Jau 17. novembrī par tās vadītāju bija izraudzīts Kārlis Ulmanis (1877–1942), kurš turpmākos gados nostiprināja savu varu kā viens no ietekmīgākajiem politiķiem Latvijā un 1934. gada maijā pat īstenoja valsts apvērsumu, pēc tam ieviešot autoritāru režīmu, ko dēvē par Ulmaņlaikiem.

20. un 30. gados Rātsnamā atradās visdažādākās iestādes un institūcijas: banka, bibliotēka, uzņēmumu biroji, bāriņu tiesa. 1941. gada jūlijā vācu nacistu karaspēka uzbrukuma laikā rātsnams tika sagrauts. Pēc kara tā vietā uzcēla Rīgas Politehniskā institūta laboratoriju korpusu, ko pēc Latvijas neatkarības atgūšanas nojauca un uzbūvēja nedaudz modernizētu 18. gadsimta vidū būvētā iepriekšējā rātsnama kopiju (2003). Patlaban rātsnams kalpo tai funkcijai, ko paredz tā nosaukums – šeit strādā Rīgas Dome. Tam pretī pāri Rātslaukumam atrodas slavenais Melngalvju nams – arī šī izcili skaistā ēka Otrā pasaules kara laikā tika pilnīgi sagrauta un ir uzcelta no jauna (1999).