Rīgas brāļu kapi

1936. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, tika iesvētīts Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis. Tā ir aptuveni 3000 Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās (1915–1920) kritušo karavīru apbedījuma vieta.

Pēc tēlnieka Kārļa Zāles (1888–1942) ieceres, kurš šeit apbedīts arī pats, memoriālajā ansamblī apvienotas trīs daļas:

  1. Pārdomu ceļš ar 205 m garo liepu aleju;
  2. Varoņu terase ar Svētās uguns altāri un ozolu birzi;
  3. Kapulauks, kuru noslēdz Latvijas siena ar ansambļa vainagojošo skulpturālo grupu – Mātes tēlu ar kritušajiem dēliem (sauktu arī par Māti Latviju).

Simboliski, ka Latvijas varoņu atdusas vietai bija nozīme arī Dziesmotās atmodas laikā – tieši šeit noslēdzās 1988. gada 14. jūnija gājiens, kura priekšgalā pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara cauri Rīgai nesa sarkanbaltsarkano karogu.

Jāpiebilst, ka turpat blakus esošajos Meža kapos dus arī Latvijas dibinātāji, piem., pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics (1887–1925) un pirmais prezidents Jānis Čakste (1859–1927), kā arī daudzi citi Latvijas politiķi, personības un sabiedriskie darbinieki.

Interesanti:
Urnā zem Mātes Latvijas tēla sabērtas 517 riekšavas zemes – no katra Latvijas pagasta pa vienai. Arhitektūrā izmantots vietējais būvmateriāls: no Latvijas zemes dzīlēm izceltais šūnakmens.

Avots: rigasbralukapi.lv