Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku lūgšanu templis

Rīgas Grebenščikova Vecticībnieku lūgšanu templis

Lai arī no ārpuses varbūt atgādina vienkāršu dzīvojamo ēku, Rīgas Grebenščikova vecticībnieku lūgšanu nams lepojas ne tikai ar senu vēsturi, bet arī izcilām vērtībām iekštelpās.

2017. gadā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauts lūgšanu nama krāšņais, arhitekta Jāņa Fridriha Baumaņa (1834–1891) projektētais ikonostass, kurā atrodas 237 ikonas, – pirmais Latvijā, kam piešķirts šāds statuss. Jau iepriekš par aizsargājamiem kultūras pieminekļiem atzītas divas no svētbildēm un vairāki simti bibliogrāfiski un mākslinieciski nozīmīgu grāmatu sējumu, kā arī viss lūgšanu nams ar zeltīto kupolu un klosteri kā vienots arhitektūras ansamblis. Šis ir lielākais šīs konfesijas vecticībnieku dievnams ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un tajā darbojas pasaules lielākā draudze, kurā ir aptuveni 25 000 vecticībnieku. Dievkalpojumi šeit notiek, ievērojot senās tradīcijas, skan senie dziedājumi.

Arī vecticībnieki pielikuši roku Latvijas valsts dibināšanā – aktīvi cīnījušies pret boļševikiem, 1918.–1919. gadā Latgales partizānu pulkā atbalstījuši Latvijas Republiku.

Interesanti

Viens no iemesliem, kāpēc Maskavas priekšpilsētā izveidojās viena no lielākajām un ietekmīgākajām Latvijas vecticībnieku kopienām, bija vecticībnieka Sidora Kuzņecova 1841. gadā dibinātā porcelāna un fajansa fabrika. Tā veidoja filiāles visā Krievijas teritorijā un savu produkciju esot piegādājusi daudziem Eiropas karaliskajiem galmiem. Starpkaru posmā ar Kuzņecovu fabriku ir saistīti vairāki izcili latviešu mākslinieki, piem., Romāns Suta (1896–1944), Jēkabs Bīne (1895–1955), Ansis Cīrulis (1883–1942) un Aleksandra Beļcova (1892–1981).

Avots: russkije.lv