Rīgas pils

Gadsimtu griežos vairākkārt nopostītajā un atkal no jauna celtajā Livonijas ordeņa mestra rezidencē (1340), Latvijai kļūstot par neatkarīgu valsti un 1922. gadā izveidojot valsts prezidenta posteni, tika iekārtota valsts prezidenta rezidence.

Attiecīgi šajā namā tolaik strādājuši un dzīvojuši tādi Latvijas prezidenti kā Jānis Čakste, Gustavs Zemgals, Alberts Kviesis un Kārlis Ulmanis. Telpu iekšdarbus laika gaitā veikuši arhitekts Eižens Laube un gleznotājs, lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis, par kura izcilāko veikumu uzskata Sūtņu zāles griestu gleznojumus.

Latvijai nonākot Padomju varā, ēkā tika iekārtoti dažādi muzeji un tā sauktā Pionieru pils – bērnu ārpusskolas aktivitāšu centrs. Kopš neatkarības atgūšanas Rīgas pils atkal kalpo kā prezidentu darba vieta. Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga, Valdis Zatlers un pašreizējais Latvijas prezidents Raimonds Vējonis šeit uzņem augstus ārvalstu viesus, rīko svinīgas pieņemšanas un oficiālās ceremonijās pasniedz Latvijas valsts apbalvojumus, no kuriem augstākais ir 1924. gadā pirmās brīvvalsts laikā nodibinātais Triju Zvaigžņu ordenis. Tā piešķiršana tika atjaunota 1994. gadā.