Uzvaras parks un piemineklis

Uzvaras parks un piemineklis

Ko tik savas pastāvēšanas laikā nav piedzīvojis Uzvaras parks! Sākts veidot 1909. gadā kā ainavu parks un nesis Pētera vārdu, tas vēlāk daudzkārt mainījis nosaukumu un kalpojis gan kā militāro parāžu, gan Dziesmu svētku (1938) norises vieta.

Ulmaņa laikā tika plānots, ka šajā parkā tiks izveidots monumentāls stadions, kas simbolizētu valsts varenību un savos apmēros (25 000 sēdvietu) būtu pielīdzināms Berlīnes Olimpiskajam stadionam. Celtniecībai bijuši savākti tautas ziedojumi trīs miljonu latu apmērā, taču Otrais pasaules karš vērienīgos plānus izjauca. Otrā pasaules kara beigās, 1946. gada 3. februārī, Padomju varas iestādes parkā publiski pakāra septiņus vācu armijas un SS virsniekus. Tā vēsturē iegājusi kā pēdējā publiskā nāvessoda izpilde Latvijas teritorijā.

Parka centrālais elements, šķiet, ir 1985. gadā atklātais piemineklis «Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem». Alegoriskā memoriālā ansambļa centrā atrodas 79m augsts obelisks, ko veido piecas dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes.

Latvijas sabiedrībā pastāv pretrunīgi viedokļi par šo pieminekli, daļai uzskatot, ka tas simbolizē ne vien Sarkanās armijas uzvaru, bet arī Latvijas okupāciju, un tāpēc ir nepieciešama tā demontāža. 1997. gadā radikāli noskaņoti elementi pat mēģināja pieminekli uzspridzināt.

Mūsdienās parks ir iecienīts aktīvās atpūtas entuziastu vidū. Ziemā tajā atrodas ar mākslīgo sniegu apgādāta distanču slēpošanas trase.