Viesnīca "Rīga"

Ak, ja vien šīs viesnīcas sienas prastu runāt! Pavisam nesen ēkā atklāta greznā Kempinski viesnīca, taču 1954. gadā tika atvērta Rīga, ko uzskatīja par vienu no labākajām viesnīcām visā Padomju Savienībā un kas līdz 1970. gadu beigām galvaspilsētā bija vienīgā, kur tika izmitināti ārzemnieki.

Kulta statusu ieguva šīs viesnīcas bārs Skapis. Tajā pulcējās ne tikai sabiedrības krējums un naudīgi ārzemnieki, bet arī nopelnīt griboši spekulanti un tā sauktās intermeitenes jeb, vienkāršāk sakot, prostitūtas. Runāja, ka bārā esot noslēpti mikrofoni, un Atmodas laikā tiešām viesnīcā atklāja veselu noklausīšanās istabu (no Rīgas nākusi arī Okupācijas muzejā izstādītā noklausīšanās iekārta). Eksistēja neliels skaits elitāru prostitūtu, kas atradās Valsts drošības komitejas pārraudzībā un apkalpoja tikai «īpaši svarīgus» ārzemniekus, kurus drīkstēja vest tikai uz viesnīcu Rīga – numuriem, kas bija aprīkoti ar slepenu noklausīšanās un filmēšanas aparatūru.

Interesanti

Pirms Rīgas šeit atradās Roma (1878–1944), savā pastāvēšanas laikā uzskatīta par tikpat izsmalcinātu iestādi kā tās pēctece. Tur darbojās telefons, elektriskais apgaismojums, slavenais restorāns Romas pagrabs. Viesnīca uzņēmusi visdažādākās slavenības: izcilo krievu rakstnieku Ivanu Buņinu, operdziedātāju Fjodoru Šaļapinu. Reiz tur gatavojušies izmitināt pat Albānijas karali, kurš 1939. gadā pēc tam, kad Itālija okupēja viņa zemi, meklēja patvērumu Rīgā. Tomēr viesnīcas nosaukuma dēļ monarhs izraudzījies citas naktsmājas.

Avots: riga.lv