Žaņa Lipkes memoriāls un muzejs

Žaņa Lipkes memoriāls un muzejs

Ir malkas šķūņi, kas ir tikai malkas šķūņi. Taču reizēm malkas šķūņi glabā noslēpumus. Tā arī šis, kurš piederēja Žanim Lipkem (1900–1987).

Jau Otrā pasaules kara sākumā viņš pirmos ebreju bēgļus nometināja pagaidu slēptuvēs dažādās Rīgas vietās, taču, kad tas kļuva pārāk bīstami, 1942. gadā sāka būvēt slēptuvi zem malkas šķūņa blakus savai mājai. Tiek lēsts, ka Lipke kopā ar sievu Johannu, draugiem un paziņām nosargāja apmēram 55 ebreju dzīvības.

Pieminot Lipkes varoņdarbu, blakus viņa mājai uzcelts memoriāls, ko daži dēvē par «Rīgas vislabāk slēpto muzeju». Askētiskā tumšpelēkā koka ēka bez logiem atgādina uz mutes apgāztu krastā izvilktu laivu vai melnu šķūni – simboliski kā šķūni, kura pagrabā tika slēpti cilvēki. «Šķūņa iekšpuse ir ceļš pa labirintu un apslēptās bedres meklēšana. Apmeklētājs tiek emocionāli virzīts pa šķūņa perimetra ejām, tad kāpj bēniņos un nonāk pie lūkas, kur var ieskatīties bedrē pagraba dziļumā, kas izbūvēta 3x3x3 m platībā ar koka lāvām un atbilst vēsturiskā bunkura telpai. Bēniņu telpa ir muzeja galvenā ekspozīcijas zāle ar vizuāli cauru jumtu, pa kuru puskrēslā iespīd saules stari no ilgotās un kārotās ārpasaules – brīvības,» tā ieceri raksturojusi memoriāla arhitekte Zaiga Gaile.

Laiku pa laikam memoriālā iespējams noklausīties arī lekcijas, piedzīvot īpašus iestudējumus un apskatīt izstādes.

Avots: lipke.lv