Latvijas Nacionālais teātris - Brāļu kapi
11 apskates objekti
Attālums: ~ 6 km 
Nepieciešamais laiks: Brauciens tramvajā vienā virzienā ~ 40 minūtes (iekļaujot 10 minūšu gājienu no pieturas līdz Rīgas Brāļu kapiem)
11.tramvaja maršruts ved no pilsētas centra līdz gleznainajam Mežaparkam. Šī maršruta sākumu iesakām veikt ar kājām cauri Bastejkalnam. Atlikušo ceļa daļu līdz pieturai “Brāļu kapi” veiciet ar tramvaju. No pieturas līdz Brāļu kapiem ir aptuveni 10 minūšu gājiens.
1.
2.
BastejkalnsBastejkalns ir viens no skaistākajiem un romantiskākajiem Rīgas parkiem. Šaurās taciņas, koku alejas, akmensdārzs, ūdens kaskāde, gulbju namiņš un skaisti apstādījumi to padara arī par iecienītu kāzu fotosesiju vietu, savukārt pie Bastejkalna tiltiņa margām jaunlaulātie mēdz karināt atslēgas, tā simboliski parūpēdamies par ilgu un laimīgu kopdzīvi. Tomēr arī šī skaistā vieta saistīta ar traģisku Latvijas vēstures lappusi Barikāžu laikā.
3.
4.
Piemiņas zīme Baltijas ceļam1991. gada 23. augustā aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās, izveidojot 600 kilometru garu cilvēku ķēdi no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai, lai miermīlīgā, nevardarbīgā veidā protestētu pret PSRS un Vācijas 50 gadus iepriekš noslēgto Molotova–Ribentropa paktu, ar kuru tika sadalītas ietekmes sfēras Eiropā, paredzot Baltijas valstu okupāciju, un paustu atbalstu idejai par Baltijas valstu neatkarību no PSRS.
5.
Latvijas nacionālā opera un baletsRīgas «Baltais nams» – Latvijas Nacionālā opera un balets – vienmēr ir bijis tautas lepnums un gadu gaitā kopā ar Latvijas Mūzikas akadēmiju izlolojis izcilus diriģentus un operas zvaigznes, kuru vārdi komentārus neprasa arī uz pasaules prestižākajām skatuvēm (piem., Elīna Garanča, Andris Nelsons, Kristīne Opolais, Aleksandrs Antoņenko).
6.
Viesnīca "Rīga"Ak, ja vien šīs viesnīcas sienas prastu runāt! Pavisam nesen ēkā atklāta greznā Kempinski viesnīca, taču 1954. gadā tika atvērta Rīga, ko uzskatīja par vienu no labākajām viesnīcām visā Padomju Savienībā un kas līdz 1970. gadu beigām galvaspilsētā bija vienīgā, kur tika izmitināti ārzemnieki.
7.
8.
Dailes teātrisKatram diženam režisoram vajag savu teātri, un šāds sapnis ne tikai trupas, bet arī ēkas formātā bija latviešu teātra dižgaram un Dailes teātra (1920) dibinātājam Eduardam Smiļģim (1886–1966). Tieši viņš esot uzstājis, ka jaunā Dailes teātra ēka būvējama tagadējā Brīvības (toreiz – Ļeņina) ielā 75, un palīdzējis 1959. gadā izsludinātajā konkursā uzvarēt arhitektei, mēbeļu un interjera dizainerei Martai Staņai (1913–1972).
9.